Kā izvēlēties savu sintezatoru / aranžētāju

Mūsdienās mūzikas radīšanas procesā ļoti liela nozīme ir digitālajiem taustiņinstrumentiem. Populārākās digitālo taustiņinstrumentu grupas ir aranžētāji, digitālās klavieres un sintezatori. Latvijā aranžētāji pārsvarā gan tiek saukti par sintezatoriem, kaut gan to pamatideja un funkcijas atšķiras. Pirms stāstām par sintezatora un aranžētāja izvēli, īsi pastāstīsim par galvenajām digitālo klaviatūru atšķirībām.

Aranžētāja pamata funkcija ir mūzikas pavadījumu veidošana, kur iespējams atmiņā saglabāt dažāda stila akordu un ritma paternus. Aranžētājs ir elektroniska klaviatūra, kur ierakstītas tādas pamata instrumentu skaņas, kā klavieres, ērģeles, ģitāra un citas, kā arī automātiski izveidoti dažādi mūzikas stili. Aranžētāja programma piedāvā pamata pavadījumu, kas automātiski saskaņo nepieciešamo skaņas stilu, ritmu un tempu ar mūziķa spēlēto mūziku. Klaviatūrā parasti ietverti 61, 76 taustiņi vai pilns taustiņu skaits – 88. Populārākie un izplatītākie aranžētāju ražotāji, kas sastopami Eiropas tirgū ir Yamaha, Medeli un Casio.

Digitālās klavieres. Atšķirībā no akustiskajām klavierēm, kur skaņa tiek radīta ar stīgu palīdzību, digitālajās klavierēs skaņa tiek radīta elektroniski. Digitālajām klavierēm ir pilns taustiņu skaits – 88 taustiņi. Klavierspēles iesācējiem ieteicams izvērtēt divas galvenās lietas: taustiņu smagumu, kā arī skaņu. Taustiņiem nepieciešams skanēt skaļāk vai klusāk, atkarībā no tā, ar kādu spēku tie tiek nospiesti. Digitālo klavieru skaņai nepieciešams atbilst akustisko klavieru skaņai.

Sintezators - ja vēlies ne tikai komponēt un veidot aranžējumu, bet arī eksperimentēt ar skaņu, tad sintezators ir vispiemērotākais no digitālajiem taustiņinstrumentiem. Sintezators ir elektronisks mūzikas instruments, ko izmanto dažādu skaņu radīšanai un pārveidei. Jāpiemin, ka tieši sintezatori ir radikāli mainījuši elektronisko mūziku jau kopš 1970. gada. Pats termins no angļu valodas ”to synthesize” nozīmē radīt kaut, ko jaunu. Tas rada elektriskos signālus un pārveido tos skaņā, izvadot caur skaļruni vai austiņām. Lielākā daļā mūsdienās lietoto sintezatoru tiek izmantota skaņas sintēze pēc jau zināma parauga. Izmantojot sintezatoru, iespējams iegūt ikvienu skaņu, kā arī imitēt, piemēram, vijoles, klavieru, flautas un jebkura cita instrumenta toņus, kā arī radīt pavisam jaunas skaņas. Populārākie un izplatītākie sintezatoru ražotāji, kas sastopami Eiropas tirgū ir Yamaha, Korg, Roland un Nord.  

Plānojot pirmā taustiņinstrumenta iegādi, viegli apmaldīties neskaitāmo funkciju un terminu “džungļos”, tādēļ piedāvājam īsu konspektu par svarīgāko, kas jāievēro, iegādājoties sintezatoru vai aranžētāju:

Polifonija: iegādājoties taustiņinstrumentu, svarīgi noskaidrot polifonisko toņu skaitu – protams, optimālais skaits atkarīgs no spēlētāja vajadzībām. Polifonija nosaka, cik daudz toņus iespējams spēlēt vienlaicīgi. Lai sekmīgi varētu mācīties klavierspēli, instrumentam būtu jābūt vismaz 32 nošu polifonijai, ja tam ir mazāk par 32, tad tas īsti nebūs piemērots sarežģītāku skaņdarbu izpildei. Lielākai daļai instrumentu mūsdienās iebūvēta 16 un vairāk nošu polifonija, un dažkārt pat 64 nošu polifonija (šajā gadījumā papildus nepieciešama arī sequencer funkcija). Iegādājoties pirmo instrumentu, ieteicams izvēlēties to ar pēc iespējas lielāku polifonisko nošu skaitu pieejamās cenas robežās.

Klaviatūra: lai kādu taustiņinstrumenta klaviatūru izvēlētos, nepieciešams pievērst uzmanību vairākām funkcijām. Velocity Sensivity, jeb skārienu jutības funkcija – skaņas skaļums ir atkarīgs no pieliktā spēka nospiešanas brīdī. Šāds efekts sastopams akustiskajām klavierēm to konstrukcijas dēļ. Digitālo taustiņinstrumentu uzbūve atšķiras, tādēļ skārienu jutības efekts tiek imitēts elektroniski, tomēr iebūvēts ne katrā sintezatorā vai aranžētājā. Aftertouch efekts – palielinot spiedienu uz taustiņu pēc tam, kad tas ticis nospiests, tiek radīts vibrato efekts un skaņas rezonanse tiek mainīta. Jāpiemin, ka aftertouch efekts nav sastopams akustiskajām klavierēm, bet ir mākslīgi radīts sintezatoriem, tomēr bez šī efekta var arī iztikt, un tas nav tik nozīmīgs. Klaviatūras garums: visbiežāk sintezatoriem un aranžētājiem iebūvēta 61 taustiņa (C līdz C) klaviatūra, kas piemērota lielākai daļai mūziķu. Tomēr ir pieejami dārgāki instrumenti ar 76 un pat 88 taustiņu klaviatūru, kas ir nozīmīgi profesionāliem pianistiem.

Klaviatūras izjūta: katra ražotāja klaviatūra nedaudz atšķiras, tādēļ pirms instrumenta iegādes būtu ieteicams to paspēlēt, lai izvēlētos sev piemērotāko modeli.

Efekti: digitālo skaņas efektu skaits un kvalitāte atšķiras atkarībā no taustiņinstrumenta cenas diapazona. Dažādi efekti piešķir skaņai īpašu tembru vai pat pilnībā izmaina toņa skanējumu. Iegādājoties pirmo sintezatoru vai aranžētāju, ieteicams pārliecināties par jau iebūvētiem efektiem, lai vēlāk nebūtu jāiegulda papildus izdevumi.

Displejs: katram modelim tas var būt savādāks, bet jo vairāk informācijas tas sniedz, jo vieglāk būs ar to strādāt. Daudzi displeji mūsdienās rāda spēlētās notis uz līnijkopas, kā arī sniedz vizuālu palīdzību klavierspēles apmācībā.

Savienojamības iespējas: papildus opcijas, kuras noteikti nāksies izmantot apgūstot klavierspēli, ir iespēja pieslēgt Sustain pedāli un austiņas, lai varētu mācīties, netraucējot citus. Šīs divas opcijas ir pieejamas lielākajā daļā sintezatoru. Ļoti noderīga opcija būs arī USB pieslēgumvieta, kas ļaus instrumentu savienot ar datoru un pavērs plašākas iespējas tā izmantošanā. Dažiem modeļiem ir iespēja arī pievienot mikrofonu.

Rakstā izmantota mūzikas instrumentu vortāla Soundstop.lv informācija.